Šajā dienās noskatījos Facebook skaistu un ļoti patiesu rullīti (iespējams, ka jūs to arī redzējāt, ja nē, tad iesaku). Šīs mazas filmiņas galvenā ziņa ir šī bloga nosaukums. Ziniet, tā man lika aizdomāties. Mēs ļoti daudz runājam par to, ka mums vajag glābt dabu, bet ikdienā aizmirstam, ka tā ir daudz varenāka par mums. Jā, mēs spējam daudz ko sabojāt – mūsu dēļ izmirst dzīvnieku sugas, piesārņojas gaiss, būtiski mainās klimats. Taču daba ir un paliks. Tā spēs transformēties, adaptēties, atkopties. Bet ir liels jautājums vai šajos procesos būs vieta mums – cilvēkiem? Patiesībā paši zāģējam zaru, uz kura sēžam.

Protams, lielākoties uztveram dabu kā savas eksistences resursu. Izsmeļam to. Taču tā ir daudz kas vairāk, daudz kas vairāk. Lai mēs katrs atbildētu sev uz jautājumu, kas daba ir katram no mums, nav jātērē milzīgi naudas resursi un jāapceļo tālās zemes. Brīdī, kad esi jaunā vidē, cilvēks daudz asāk izjūt atšķirības, pamana, jauno, iesūc emocijas, ko rada svešā vide. Taču, vai mēs pamanām, kas notiek tepat, aiz loga?

Mēs dzīvojam valstī ar pasakainu dabu. Tā ir daudzveidīga – te ir gan pļavas, gan meži, gan lielas upes, gan jūra, gan alas, dzīvnieki, putni … Galu galā mums ir četri gada laiki! Mums atliek tikai pamanīt, novērtēt un rūpēties. Rūpēties par to, kas patiesi ir unikāls un paliekošs. Kā iedvesma tam, dažas bildes no brīnumainas Latvijas dabas bilžu kolekcijas. Ceru, ka bildes jums patiks un atgādinās, cik skaistā valstī dzīvojam.